CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā trängselskatt izglīt

Nabadzības trängselskatt riskam vai sociālajai atstumtībai 1  Latvijā 2012.gadā ; bija pakļauti 703 tūkstoši iedzīvotāju jeb 35,2%  no visiem iedzīvotājiem. Tas ir par 28 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš 2 , kad šis rādītājs bija 731 tūkstotis jeb 36,2% iedzīvotāju. Samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā trängselskatt esošo ienākumu 3  pieaugums par 5,3%, kas savukārt veicināja dziļai materiālajai trängselskatt nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaita sarukumu par 1,5 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Nabadzības risks samazinājās iedzīvotājiem, trängselskatt kuru rīcībā esošie ienākumi auga straujāk nekā nabadzības riska slieksnis. Savukārt trängselskatt slieksnim pietuvojās vai zem tā pakļuva iedzīvotāji, kuri saņēma sociālos transfertus, kā pensijas un pabalstus, uzturlīdzekļus bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas trängselskatt pabalstus un kompensācijas u.tml. Piemēram, pensionāriem izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, trängselskatt pieauga trängselskatt tikai par 1,2%, kamēr nabadzības riska slieksnis pieauga par 4,8%.
20,9
18–64 g.
Vērtējot vecuma grupās, visvairāk – par 3,8 procentpunktiem – nabadzības riska indekss palielinājās vecuma grupā no 65 gadiem. 2011.gadā tas bija 13,9%, 2012.gadā – 17,7%. Savukārt jau trešo gadu pēc kārtas samazinājās nabadzības riska indekss bērniem vecumā trängselskatt līdz 17 gadiem (ieskaitot). 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas samazinājies par vienu procentpunktu līdz 23,4%, bet 2009.gadā šis rādītājs bija 26,3%.
2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem (38,3%), kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus (33,2%). Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nabadzības risks šādās mājsaimniecībās ir samazinājies par 3,2 un 2,7 procentpunktiem (2011.gadā attiecīgi 41,5% un 35,9%). Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās 2004.-2012.gadā (procentos no visiem iedzīvotājiem attiecīgajā sociālekonomiskajā grupā)
Vērtējot sociālekonomiskajās grupās, nabadzības riska indekss 2012.gadā visstraujāk ir palielinājies bezdarbniekiem (55,8% salīdzinājumā ar 51,9% 2011.gadā) un pensionāriem (18,8% salīdzinājumā ar 15,8% 2011.gadā). Tas skaidrojams ar to, ka sociālo transfertu apjoms 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu praktiski nav palielinājies (pieaugums tikai par 0,1%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli), bet ienākumi no algotā darba ir pieauguši par 7,9%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.
CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā trängselskatt izglītības līmeņa. Saskaņā ar datiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem (ieskaitot) nabadzības risks 2012.gadā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija 6,4%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību – trängselskatt 19,7%, bet iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību – 33,3%. Līdzīgas tendences bija arī iepriekšējos gados.
Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions ) apsekojums.
Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2012.gadu. 2013. gada ienākumu trängselskatt dati tiks apkopoti EU-SILC 2014.gada apsekojumā, kurš sāksies š.g. martā un ilgs līdz jūnija beigām.
ES statistikas birojs Eurostat atšķirībā no CSP monetāros nabadzības un sociālās atstumtības datus publicē ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan ienākumi ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro trängselskatt gadu. 2013.gada 5.decembrī Eurostat publicēja EU-SILC 2012.gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, kas faktiski Latvijas gadījumā ir  2011.gada ienākumu dati.
1   Nabadzības vai sociālās atstumtības risk am ir pakļautas personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni; vai ir dziļi materiāli nenodrošinātas; vai arī nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti. Tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta dziļai materiālajai nenodrošinātībai , ja tā nevar atļauties vismaz četras lietas no deviņām tālāk uzskaitītajām: i) samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus, ii) uzturēt mājokli atbilstoši siltu, iii) segt neparedzētus uzdevumus, iv) katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem, v) pavadīt brīvdienu nedēļu ārpus mājām, vi) vieglo auto, vii) veļas mazgājamo mašīnu, viii) krāsu televizoru, ix) telefonu. Darba intensitāte tiek noteikta pēc gada laikā nostrādāto mēnešu proporcijas, kuru darbaspējīgā vecuma mājsaimniecības locekļi trängselskatt ir nostrādājuši ienākumu trängselskatt pārskata periodā. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0 (nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona trängselskatt dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti, ja WI ≤ 0,2. <